Mihaēls Karnals - hercoga iespiedējs. Iznāk pirmā zināmā iespiestā grāmata Jelgavā.
Georgs Radeckis. Iznāk pirmā iespiestā grāmata Jelgavā latviešu valodā “Papildināta latviešu rokasgrāmata”.
J. H. Kesters pārņem spiestuvi. Vērojams spiestuves panīkums.
Johans Fridrihs Stefenhāgens (1744-1812) kļūst par Kurzemes un Zemgales hercoga iespiedēju. Sākas uzplaukums. Viņa laikā Jelgavas spiestuve kļūst par lielāko Baltijā.
1769. gadā Johans Fridrihs Stefenhāgens apprecēja Kurzemes Lielkunga grāmatu spiedēja Kristiāna Lītkes atraitni A.M. Lītki. Pūrā līdzi Stefenhāhens ieguva īpašumā spiestuvi un kļuva par Kurzemes un Zemgales hercoga iespiedēju.
1799. gadā Stefenhāgens pabeidz celt savu jauno spiestuves namu Kaņģīzeru (Kannulējēju) ielā 20 un par kompanjonu pieņem adoptēto māsasdēlu J. M. Pētersu. Turpmāk uzņēmums saucas ’’J. F. Stefenhāgens un dēls’’.
Tipogrāfija "J. F. Stefenhāgens un dēls" pastāvēja līdz 1919. gadam.
II pasaules kara laikā Jelgavu pārvērš par gruvešu kaudzi, gruvešos ir arī visa Jelgavas poligrāfijas un grāmatsiešanas industrija. Jau 1944. gada beigās tipogrāfija tiek atjaunota Vaļņu ielā 8.
1959. gadā tiek uzbūvēta jauna tipogrāfijas ēka. Tipogrāfijas uzdevums ir nodrošināt reģionālo laikrakstu drukāšanu un veikt dažādus cita veida iespieddarbus. Uzņēmums ir pietiekami moderns savam laikam.
Tiek dibināts uzņēmums SIA “JELGAVAS TIPOGRĀFIJA“.
JELGAVAS TIPOGRĀFIJA pieņem lēmumu investēt grāmatu izgatavošanas tehnoloģijās.
JELGAVAS TIPOGRĀFIJA pilnībā pabeidz pārcelšanos uz jauno uzņēmuma ražotni, Langervaldes ielā.
JELGAVAS TIPOGRĀFIJA saņem LIAA atzinību “Eksportspējīgs uzņēmējs”.
JELGAVAS TIPOGRĀFIJA svin 20 gadu jubileju.
2017 - 1667 = 350 gadi kopšs aizsākās grāmatniecība Jelgavā
